Nonācu pie secinājuma, ka mani ļoti interesē ārpusķermeņa pieredze un pārmiesošanās.
Vārdu savienojums “ārpusķermeņa” pats par sevi ir spējīgs intriģēt jebkuru, tomēr esmu pamanījusi, ka par to domāju ikdienā. Man ir nepārvarama vēlme izzināt šo parādību. Tā kā es nekad neko tādu neesmu pieredzējusi, dodu vaļu fantāzijai. Tā mani noved pie visdīvainākajām ainām. Bieži esmu iedomājusies, kā tas būtu, ja es savu ķermeni iemainītu pret cita, pilnīgi sveša, nejauši sastapta indivīda ķermeni. Šādu situāciju vairākkārt vizuāli iztēloju. Šajās mākslīgi veidotajās ārpusķermeņa pieredzēs ir viens – svarīgākais posms, proti, brīdis, kad notiek ķermeņu apmaiņa. Mani izklaidē iedomāties šādus, specifiskus, dažādās nozīmēs īpašus momentus, man patīk ievērot tos ikdienā.
Vēl viena sastāvdaļa, kas mani šajā parādībā aizrauj ir sajūtu iedomāšana, imitēšana, salīdzināšana un pielīdzināšana citām sajūtām.
Šeit aplūkojamas pāris fotogrāfijas, kurās es mēģinu vizuāli parādīt gan šo sajūtu, kāda, manuprāt, varētu pārņemt cilvēka prātu, iznirstot no sava fiziskā veidola, gan brīdi, kurā šāda pārmiesošanās varētu notikt.
Pašportretos mēģinu sevi pārliecināt par to, ka ārpusķermeņa pieredze vispār ir iespējama. Burtiski mēģinu nodzēst savas fiziskās kontūras. Esmu iztēlojusies arī kanālus, cauri kuriem no ķermeņa atdalās mana būtība.
Laura Briede 